To Db norāda Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja. Viņa skaidro, ka medikamentu ražotāji ir galvenokārt uz eksportu orientēti, un nozares kompāniju izaugsme, tāpat kā iepriekšējos gados, bijusi stabila. 2007. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu farmācijas produktu eksports pieauga par 31%, bet šī gada februārī salīdzinājumā ar 2007. gada februāri – par 32%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr importēto farmācijas produktu vērtība bijusi gandrīz divas reizes lielāka nekā eksportēto. A/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis norāda, ka pērn Latvijas tirgus daļa visiem pašmāju ražotājiem, salīdzinot ar kopējo tirgu, ir samazinājusies.

Apvienos spēkus

Tomēr pērnais gads nav bijis tik veiksmīgs kā plānots iepriekš. A/s Olainfarm finanšu direktores vietnieks Salvis Lapiņš skaidro, ka 2007. gadā uzņēmuma tīrā peļņa bija 170,3 tūkst. Ls, kas ir mazāka, nekā tika prognozēts. Kompānija to pamato ar to, ka nav izdevies pilnā apjomā izpildīt realizācijas plānu, jo īpaši Krievijā. Tieši šajā valstī pagājušajā gadā pārdots lielākais Olainfarm saražotās produkcijas apjoms – 30%. Šogad kompānija plāno būtiski pastiprināt ražojumu noieta veicināšanas pasākumus Krievijā. Uzņēmuma apgrozījums pieauga par 14%, bet pērnā gada sākumā Olainfarm plānoja 30% apgrozījuma kāpumu.

J.Romanovskis aizvadīto gadu vērtē kā veiksmīgu, jo Grindeka uzņēmuma produktu pārdošanas apjoms Latvijā audzis par 12%. Viņš skaidro, ka ražošanas izmaksas pieaug, tomēr sīvās konkurences apstākļos kompānija nevar palielināt patentbrīvo medikamentu cenas, turklāt atsevišķas farmācijas kompānijas, lai izkonkurētu vietējos ražotājus, pat mākslīgi samazina cenas, saka J. Romanovskis. Patentbrīvie produkti veido 75% no Grindeka piedāvātā produktu klāsta. J.Romanovskis norāda, ka striktākas kļūst zāļu tirgu regulējošās prasības, kuru ievērošana prasa arvien lielākus laika un naudas ieguldījumus, bet vietējā ražotāja statuss nepiešķir nekādas priekšrocības.

Kopumā pērn Latvijas farmācijas uzņēmumi saražojuši zāles 77,4 milj. Ls vērtībā, kas bija par 17,5% vairāk nekā 2006. gadā. Tiesa, iepriekšējos trijos gados šis pieaugums veidoja 25% – 30% ik gadu. R.Dūrēja atzīst, ka izejvielu, resursu un darbaspēka izmaksu pieaugums ietekmē arī farmācijas nozares uzņēmumus, tomēr šajās kompānijās nav gaidāma optimizēšana darbinieku skaita ziņā. S.Lapiņš informē, ka Olainfarm algu fonds pērn audzis par 20%, tomēr par 11% palielinājies arī realizētās produkcijas apjoms uz vienu strādājošo.

Medikamentu ražotāja SIA Silvanols apgrozījums 2007. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 81%, tādējādi šis uzņēmums, saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem, lielāko zāļu ražotāju topā no 11. vietas 2006. gadā pakāpies uz 8. vietu pērn. Uzņēmuma pārstāvis Uģis Klētnieks Db sacīja, ka straujais pieaugums saistīts ar vairāku jaunu produktu nonākšanu tirgū. Tāpat kopš pērnā gada beigām šīs kompānijas ražojumi nopērkami Igaunijā. 2007. gadā pabeigts ražotnes modernizācijas projekts. No šī gada sākuma uzņēmuma produkti tiek pārdoti arī Lietuvā. U.Klētnieks atzīst, ka šogad apgrozījumam jāpieaug aptuveni par 30%, jo Silvanols šogad klajā laidīs aptuveni 10 jaunus produktus, kā arī turpinās kaimiņvalstu tirgu apgūšanu.

Nozares pārstāvju prognozes 2008. gadam ir optimistiskas.

Grindeks šogad plāno laist klajā četrus jaunus patentbrīvus produktus, kā arī turpināt darbu pie oriģinālproduktu izstrādes. J.Romanovskis prognozē, ka šogad nozarē Latvijā saglabāsies pagājušā gada izaugsmes tempi.

Olainfarm turpina produktu reģistrāciju Polijā un Bulgārijā un uzsāks reģistrāciju Balkānu valstīs. Uzņēmums jau tuvāko mēnešu laikā reģistrēs vairākus patentbrīvus medikamentus Baltijas valstīs. Savukārt Lielbritānijas uzņēmumam Novartis Grimsby Limited piegādās ķīmiskos pus produktus par 1,4 milj. Ls. Šogad Olainfarm paredz kāpināt apgrozījumu par aptuveni 32%, tam sasniedzot 23,45 milj. Ls, informē S. Lapiņš.

R.Dūrēja Db informēja, ka asociācija turpina darbu pie farmācijas un ar to saistīto uzņēmumu klastera izveides. Viņa norāda, ka nozares uzņēmumu starpā jau pašlaik pastāv cieša sadarbība, tomēr klastera radīšana nozarei dotu nepieciešamo grūdienu sadarbības nostiprināšanai, inovāciju radīšanas veicināšanai, kā arī palīdzētu apgūt jaunas nišas. Ja šim mērķim izdosies piesaistīt finansējumu no ES struktūrfondu programmām, R.Dūrēja paredz ātrāku klastera izveidi, lai gan asociācija ir apņēmusies projektu turpināt arī tad, ja finansējums tam netiks piešķirts.

Autors:
Guna Gleizde
guna.gleizde@db.lv
67084407