Gūs pieredzi no ārzemniekiem

Tādu nākotnes vīziju par farmācijas industrijas attīstību apstiprina arī viens no lielākajiem Latvijas zāļu ražotājiem AS Grindeks investīcijas jaunās Analītiskās mērogošanas laboratorijas izveidē, kas izmaksāja 3,5 milj. latu. Projektā tika piesaistīti arī ES fondu līdzekļi. Kā stāsta uzņēmuma valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis, jauna laboratorija ļaus veikt sintēzes tehnoloģijas standartizēšanu ražošanai tuvinātos apstākļos.«Līdz šim mēs varējām veikt sintēzi tikai 1-2 l kolbās un 1000-2000 l reaktoros. Mums bija pamatskola un augstskola, bet nebija starpposma —vidusskolas», – laboratorijas nozīmi skaidro kompānijas pārstāvis. Grindeks jaunatklātā Analītiskās mērogošanas laboratorija esot vienīgais tik augsta līmeņa centrs Baltijā un tikai trešais Austrumeiropā. Pēc Skrīveļa stāstītā, izpētes jaudu palielināšana ļaus uzņēmumam nostiprināt savas pozīcijas Rietumeiropas, ASV un Japānas tirgos.«Pašlaik gatavo produkciju mēs pārdodam pārsvarā NVS un bijušā austrumbloka valstīs, taču attīstītākajos tirgos esam pārstāvēti galvenokārt ar aktīvām farmaceitiskām vielām. Pasaulē šobrīd aktīvi tiek  pētītas aptuveni 7000 molekulas, kā jaunu zāļu kandidāti, un visiem nepieciešamas kvalitatīvi sintezētas vielas klīnisko pētījumu vajadzībām», – situāciju raksturo Skrīvelis. Jaunās laboratorijas pakalpojumus izmantos gan pats uzņēmums, kas tuvākajos gados plāno laist tirgū 10-15 jaunās zāles, gan arī ārzemju kompānijas, kas jau tagad aktīvi izmanto Grindeks servisu jauno vielu izstrādē. Pirmajos gados laboratorija strādās galvenokārt uz ārzemju pasūtījumiem un tādā veidā uzņēmums cer gūt pieredzi moderno pētījumu veikšanā, un pēc tam lielāks uzsvars tiks likts uz pašmāju oriģinālpreparātu izstrādi, kuru virzīšanai piesātinātos Rietumeiropas  un ASV tirgos uzņēmums plāno piesaistīt marketinga partnerus.

Un kaut vai lielāku daļu peļņas arī turpmākajos gados uzņēmums cer gūt no gatavās produkcijas pārdošanas, pētniecība un inovācijas varētu būtiski stiprināt Latvijas ražotāja pozīcijas pasaules mērogā. Taču, kā uzsver uzņēmuma vadība, arī valstij nav jāskopojas ar  investīcijām jaunu zāļu izstrādē.

Inovitāte pirmajā vietā

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš arī uzskata, ka inovācijas farmācijas nozarei tuvāko gadu laikā kļūs par izdzīvošanas jautājumu. Jau vairākus gadus institūts veiksmīgi sadarbojas ar ārvalstu lielkompānijām. Kalviņš atgādina, ka PSRS laikā Latvijas Organiskās sintēzes institūts bija viens no galvenajiem intelektuāliem centriem, kur tapa jaunas zāles — 25% no visa padomju aptieku sortimenta esot bijis Latvijas zinātnieku produkts. Kopš 90. gadu sākuma institūts piedalījās trīs oriģinālpreparātu izstrādē. «Tas ir 1 gada apjoms kopējā pasaules zinātnē», – ar lepnumu saka profesors. Pašlaik institūtam esot 14 pastāvīgi klienti, no kuriem 11 ir ārzemju ražotāji. Latvijas zinātnieku «zirdziņš» pamatā ir centrālās nervu slimību, pretvēža un sirds preparāti. Zemākai cenai, ko piedāvā mūsu pētnieki, pēc Kalviņa domām neesot izšķiroša nozīme. «Galvenais tagad ir inovitāte, bet cenas nevienu neinteresē», – viņš pauž.

«Sāpīgi, ka mēs atdodam savus izgudrojumus ārzemniekiem, kaut gan mēs paši varētu pelnīt labu naudu, jo investīcijas farmācijas nozarē atmaksājas ar koeficientu no 10 līdz 100», – klāsta zinātnieks.

Izgudrojumi uz eksportu

Lai attīstītu inovācijas farmācijas nozarē, Latvijas lielākie zāļu ražotāji – AS Grindeks un Olainfarm, kā arī Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte, Rīgas tehniskā universitāte kopā ar Organiskās sintēzes institūtu un Biomedicīnas studiju centru piedāvā izveidot Latvijā modernu biofarmācijas izpētes un eksperimentālo dzīvnieku centru, kas piedalītos jaunu oriģinālo produktu izstrādē. Kā stāsta Vitālijs Skrīvelis, ja Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija sameklēs iespējas piesaistīt Eiropas līdzekļus šim projektam, tad ieceri varētu realizēt tuvāko 3-5 gadu laikā. Centra izveide varētu izmaksāt 10-12 milj. latu, taču šis investīcijas palielinātu Latvijas farmācijas tirgu apgrozījumu līdz pat 500 milj. eiro. 95% no centra pakalpojumiem plānots eksportēt.