“Profesionālim ir loģisks attīstības ceļš. Sākas viss ar studijām – bakalaura, maģistra un vēl doktora. Pēc tam pastrādā pāris gadus kā praktikants kādā pētniecības laboratorijā, uzņēmumā vai valsts iestādē. Tie ir mācekļa gadi – normāli divi vai trīs. Pēc tam jāmeklē darbs,” stāsta Aktīvo farmaceitisko vielu pētniecības un attīstības laboratorijas sintēzes laboratorijas vadītājs.

Ķīmiķis jau vidusskolā

Vaicāts par pievēršanos ķīmijai, Jānis Jaunbergs stāsta, ka pusaudža gados aizrāvies ar krāsu fotogrāfiju. “14 gados pats sāku gatavot šķīdumus, iemācījos ar kolbām manipulēt. No malas varbūt tā neizskatās, bet tas ir ļoti interesanti.” Vidusskolas laikā ar labiem panākumiem viņš piedalījās olimpiādēs – gan toreiz PSRS, gan pasaules mērogā, kad 1992. gadā Starptautiskajā skolēnu ķīmijas olimpiādē Pitsburgā, ASV, viņš ieguva sudraba medaļu. Līdz ar to, vidusskolu beidzot, par tālāko ceļu šaubu nav bijis.

“Ķīmija jau bija mana profesija tai brīdī,” Jānis nosaka. Tam pat neesot, bijis nekādas saistības ar faktu, ka tajā brīdī darba tirgus bija ārkārtīgi bēdīgs. “Mani tas neietekmēja. Zināju – ja nebūs darba šeit, aizbraukšu citur. Ja Latvijā darba tirgus ir vājš, tad citur tas ir labāks. Latvija ir diezgan maza vienība un nevar domāt tikai šādā mērogā.”

Studijām nopelnījis pats
Bakalaura studiju laikā Jānis pievērsās pētniecībai. “Ja zinātne iepatīkas, tad jāmeklē iespēja turpināt. Latvijā tai laikā iespējas bija ļoti bēdīgas, granti mazi, tāpēc aizbraucu tur, kur finansējums ir labāks.” ASV universitātēs ar bakalaura grādu iekļūt ir viegli – viņiem ir ļoti vajadzīgi doktorantūras studenti. Arī finansiāli doktorantūra dabaszinātnēs nenozīmē iebraukšanu parādos līdz acīm, jo doktoranti var dabūt darbu universitātē – par 1200 ASV dolāriem uz rokas darīt visādus apnicīgus darbus: uzturēt instrumentus, veikt šādus tādus pētījumus vai mācīt pirmajiem kursiem laboratorijas darbus. Nekāda košā dzīve neiznāk, bet izdzīvot var. Pie tam, strādājot universitātē, tiek atlaista mācību maksa. “Reāli studijas iznāk par velti,” iepriekš teikto nobeidz Jānis. Viņš pats par “apnicīgo darbu” – laboratorijas darbu vadīšanu pirmajiem, otrajiem bakalaura programmas kursiem izpelnījās atzinību kā labākais asistents. “Jā, es mazliet pazobojos, teikdams “apnicīgie”. Patiesībā es labprāt pasniegtu ķīmiju, tomēr Latvijā šobrīd interesantāk ir nodarboties ar rūpniecību, nevis akadēmisko zinātni. Rūpniecībai ir vairāk naudas, varu dabūt tādas iekārtas, kādas ir vajadzīgas. LU, RTU apstākļi būtu daudz ierobežotāki. Tādēļ pašlaik – kaut arī man patīk mācīt – to neplānoju darīt.”

Pagaidu darbam punkts
Pēc doktorantūras jeb, kā viņš saka, mācekļa gadiem Jānis atrada darbu Dalasā. “Mans profesors meklēja jaunas pretvēža zāles, es strādāju laboratorijas darbu – sintezēju. Taču tas ir pagaidu darbs pēc definīcijas. Šajā darbā apmēram trešā vai ceturtā daļa ir amerikāņi, pārējie ir indieši, ķīnieši. Vārdu sakot, no visas pasaules sabrauc ar mērķi mācīties, nevis nopelnīt. Tāda tipa darbu ar tādu algu nevar visu mūžu strādāt. Alga tur ir diezgan zema.” Mācekļa gadiem Jānis Jaunbergs pielika punktu, atrazdams darbu Grindekā, kas tieši tobrīd meklēja sintēzes grupas vadītāju. “Man paveicās, ka es pareizā brīdī sakontaktējos.” Par savu pašreizējo darbu viņš saka: “Tā ir ļoti laba iespēja izmantot ķīmijas zināšanas un reizē strādāt ar cilvēkiem.”

Maksā un nešpiko
Vaicāts, kas līdzīgs un kas atšķirīgs Latvijas un ASV izglītības sistēmās, Jānis sākumā teic, ka viss cits arī Latvijā būtu gandrīz normāli, tikai ne tehniskā bāze. Tāpēc arī praktiskās iemaņas normāli neveidojas. Vēl viena lieta, kas viņam nāk prātā, ir špikošana. ASV skolās tādas nav. “Bakalauri maksā milzīgu naudu, lai būtu universitātes solā, un tāpēc norakstīt būtu mānīt pašam sevi. Doktorantūrā katrs mācās pats sev.” Jānis nav noskaņots uz studentu tiesāšanu. Viņaprāt, špikošanu ir atsitiens tam, ka profesoriem nav īsti skaidrs, ko viņi grib iemācīt. Ja grib aizpildīt tikai laiku un telpu, tad labāk lai paskatās, kas rūpniecībai ir vajadzīgs. Piem., praktiskās darba iemaņas un prasme pasniegt sava darba rezultātus. Loģiski izklāstīt, ko darīji un kādi ir iegūtie rezultāti. Tomēr, plašāk skatoties, gan ASV, gan Latvijā par izglītību dabū to, ko maksā, uzskata ķīmiķis. “Izglītība ir prece. Arī ASV par velti pašvaldību skolā neko prātīgu neiegūst, bet privātskolā par lielu naudu dabū ļoti labu izglītību. Latvijā izglītības sistēmā naudas ir maz, un tāpēc mēs neko labu arī nedabūjam.”

Normāls tirgus
Pretēji daudziem citiem Jānim šķiet, ka dzīves kvalitāte Latvijā ir augstāka. Ne tikai tāpēc, ka cenas ir zemākas, jo īpaši medicīnai un pārtikai, bet galvenokārt tādēļ, ka šeit mazāk stresa, steigas, un stabilitāte – lielāka. Lielākoties tas ir saistīts ar darbu. ASV alga būtu dažas reizes augstāka nekā Latvijā, ja varētu dabūt darbu, taču tirgus ir piesātināts. “Es to saprotu tā, ka viņi grib pārāk lielas algas, piem., 80 tūkst. ASV dolāru uz papīra gadā, un maz ir kompāniju, kas to var pavilkt. Kā imigrants es būtu ar mieru strādāt par 40 tūkst. gadā, bet to neļauj likumi; tad es negodīgi konkurētu ar vietējo darbaspēku. Tāpēc man jāpanāk, lai man būtu tikpat liela alga kā vietējiem, bet ir maz kompāniju, kas to var piedāvāt,” komentē Jānis. “Latvijā strādājošo prasības ir zemākas, arī manas prasības ir zemākas, tāpēc darba ir pāri galvai. Tas ir normāls pieprasījuma un piedāvājuma process.” Par Latvijai sāpīgo jautājumu – vai aizbraukušie brauks atpakaļ – Jānis domā, ka viss būs atkarīgs no Amerikas un Rietumeiropas attīstības – vai būs darbs par tik augstām algām – un no aizbraucēju motivācijas: ja ekonomiska, tad apsīks, ja idejiska, tad brauks. “Darba par tik lielām algām būs mazāk un mazāk, jo ir sacensība ar lēto indiešu un ķīniešu darbaspēku. Stimuls, ka tur vieglāk dabūt darbu un labas algas, pamazām zūd.”

Viss ir viens
Ārpus ķīmijas Jānis aizraujas ar astronomiju. Kas tur ir tas saistošais? “Zeme ir tikai niecīga daļiņa no pasaules. Pat vistālākās zvaigznes sastāv no tiem pašiem atomiem, un spektri no tālām galaktikām rāda tos pašus ķīmiskos elementus, kurus mēs labi pazīstam. Tur ir tas skaistums.”