Izvēlies savu valsti

Grindeks meklēšana

Latvia

VENLAXOR®

37,5 mg, 75 mg tabletes

KONSULTĒJIETIES AR ĀRSTU VAI FARMACEITU PAR ZĀĻU LIETOŠANU. PIRMS LIETOŠANAS IEPAZĪSTIETIES AR ZĀĻU INSTRUKCIJU.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Recepšu medikaments. Informācija veselības aprūpes speciālistiem. Pilnu informāciju par medikamentu skatīt zāļu aprakstā.
Reklāma izstrādāta vai pārskatīta (06.03.2017.). Reklāmas devējs: AS Grindeks

Kas ir VENLAXOR®?

VENLAXOR® satur aktīvo vielu venlafaksīnu. Tas pieder antidepresantu grupas zālēm, ko sauc par serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SNAI). Šīs grupas zāles lieto depresijas un citu stāvokļu, piemēram, trauksmes ārstēšanai. Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem ar depresiju un/vai trauksmi smadzenēs ir pazemināts serotonīna un noradrenalīna līmenis. Antidepresantu darbība nav pilnīgi izzināta, bet tie palīdz paaugstināt serotonīna un noradrenalīna līmeni smadzenēs.

VENLAXOR® lieto depresijas ārstēšanai pieaugušajiem, arī depresijas, kas saistīta ar trauksmi, ārstēšanai. To lieto arī vispārējas jeb ģeneralizētas trauksmes, sociālās trauksmes (bailes vai izvairīšanās no sociāliem kontaktiem) un panikas lēkmju ārstēšanai.
Pareizai depresijas ārstēšanai ir liela nozīme, lai Jums kļūtu labāk. Ja depresija netiek ārstēta, tā var neizzust, bet pasliktināties un to būs daudz grūtāk izārstēt.

Blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums rodas kāda no turpmāk minētajām blakusparādībām, pārtrauciet VENLAXOR® lietošanu. Nekavējoties pastāstiet to savam ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu:

  • žņaudzoša sajūta krūtīs, gārgšana, grūtības norīt vai elpot;
  • sejas, rīkles, roku vai pēdu uztūkums;
  • nervozitātes vai nemiera sajūta, reibonis, trīcēšanas sajūta, pēkšņs ādas apsārtums un/vai karstuma sajūta;
  • intensīvi izsitumi, nieze vai nātrene (sarkanas vai bālas ādas paaugstināti plankumi, kas bieži niez);
  • serotonīna sindroma pazīmes un simptomi, to skaitā: nemiers, halucinācijas, koordinācijas zudums,
  • paātrināta sirdsdarbība, paaugstināta ķermeņa temperatūra, strauji mainīgs asinsspiediens, pārāk izteiktirefleksi, caureja, koma, slikta dūša, vemšana;
  • serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS). ĻNS pazīmes un simptomi var ietvert drudža, paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, izteikta muskuļu stīvuma, apjukuma un palielināta muskuļu enzīmu daudzuma (nosaka asins analīzē) kombināciju.

Citas blakusparādības, par kurām Jums jāpastāsta savam ārstam:

  • klepus, sēkšana, elpas trūkums un paaugstināta temperatūra;
  • melni (darvai līdzīgi) izkārnījumi vai asinis izkārnījumos;
  • ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa, nieze vai tumšs urīns, kas var būt aknu iekaisuma (hepatīta) simptomi;
  • sirdsdarbības traucējumi, piemēram, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens;
  • acu problēmas, piemēram, neskaidra redze, paplašinātas zīlītes;
  • nervu sistēmas traucējumi, piemēram: reibonis, durstīšanas sajūta, kustību traucējumi, lēkmes vai krampji;
  • psihiskas problēmas, piemēram, hiperaktivitāte un eiforija (neparasta uzbudinājuma sajūta);
  • ārstēšanas atcelšanas pazīmes (skatīt Ja pārtraucat lietot VENLAXOR®);
  • ieilgusi asiņošana – ja Jūs sev iegriežat vai sevi savainojat, asiņošanas apstāšanās var aizņemt mazliet ilgāk laika, nekā parasti.

Pilns blakusparādību saraksts

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

  • reibonis; galvassāpes;
  • slikta dūša; sausums mutē;
  • svīšana (ieskaitot svīšanu naktī).

 

Bieži (var rasties mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

  • ēstgribas pasliktināšanās;
  • apjukums; sajūta, ka esat nošķirts (vai atdalījies) no sevis; orgasma trūkums; samazināta dzimumtieksme;
  • nervozitāte; bezmiegs; neparasti sapņi;
  • miegainība; trīce; notirpums; palielināts muskuļu tonuss;
  • redzes traucējumi, ieskaitot neskaidru redzi, paplašinātas zīlītes, acu nespēja mainīt fokusu automātiski no tāliem uz tuviem objektiem;
  • zvanīšana ausīs;
  • sirdsklauves;
  • paaugstināts asinsspiediens, piesārtums;
  • žāvāšanās;
  • vemšana, aizcietējums, caureja;
  • biežāka urinēšana; urinācijas grūtības;
  • menstruāciju traucējumi, piemēram, pastiprināta asiņošana vai palielināta asiņošanas neregularitāte; ejakulācijas/orgasma traucējumi (vīriešiem), erektilā disfunkcija (impotence);
  • vājums (astēnija); nogurums; drebuļi;
  • palielināts holesterīna līmenis.

 

Retāk (var rasties mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):

  • halucinācijas; sajūta, ka esat atšķirts (vai atdalījies) no realitātes; satraukums, orgasma traucējumi (sievietēm); jūtu vai emociju trūkums, izteikta uzbudinājuma sajūta; zobu griešana;
  • sajūta par nemieru vai nespēju nosēdēt vai nostāvēt mierīgi; ģībonis; patvaļīgas muskuļu kustības, koordinācijas un līdzsvara traucējumi; izmainīta garšas sajūta;
  • paātrināta sirdsdarbība, noreibuma sajūta (īpaši, ja pārāk strauji pieceļas);
  • elpas trūkums;
  • vemšana ar asinīm; melni, darvai līdzīgi izkārnījumi vai asinis izkārnījumos, kas var liecināt par iekšēju asiņošanu;
  • var būt ģeneralizēts ādas uztūkums, īpaši sejas, mutes, mēles un rīkles rajonā, vai roku un pēdu uztūkums un/vai niezoši ādas izsitumi (nātrene); jutīgums pret saules gaismu; zilumu rašanās; izsitumi, anomāls apmatojuma zudums;
  • nespēja urinēt;
  • svara pieaugums; svara zudums.

 

Reti (var rasties mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):

  • pārmērīga aktivitāte, traukšanās sajūta, samazināta vajadzība gulēt (mānija);
  • krampji vai lēkmes;
  • urīna nesaturēšana.

 

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

  • trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas var palielināt zilumu veidošanās vai asiņošanas risku; izmaiņas asins sastāvā, kas var palielināt infekciju risku;
  • sejas vai mēles pietūkums, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana, bieži kopā ar izsitumiem uz ādas (tā var būt nopietna alerģiska reakcija);
  • pārmērīgs ūdens patēriņš (saukts NADHS);
  • samazināts nātrija līmenis asinīs;
  • domas par pašnāvību vai pašnāvnieciska uzvedība; ir ziņots par pašnāvības domām vai pašnāvniecisku uzvedību venlafaksīna terapijas laikā vai īsi pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt Kas Jums jāzina pirms VENLAXOR® lietošanas);
  • dezorientācija un apjukums, ko bieži pavada halucinācijas (delīrijs); agresija;
  • augsta temperatūra un muskuļu rigiditāte, apjukums vai uzbudinājums, svīšana vai saraustītas muskuļu kustības, ko nespējat kontrolēt – tie varētu būt nopietna stāvokļa – ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma, simptomi; eiforija, miegainība, aizkavētas ātrās acu kustības, neveiklība, nemiers, sajūta, it kā būtu alkohola reibumā, svīšana vai sasprindzināti muskuļi – tie ir serotonīna sindroma simptomi; muskuļu stīvums, spazmas un patvaļīgas kustības;
  • stipras sāpes acīs un pavājināta vai neskaidra redze;
  • reibonis (vertigo);
  • asinsspiediena pazemināšanās; patoloģiska, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, kas var izraisīt samaņas zudumu; negaidīta asiņošana, piemēram, smaganu asiņošana, asinis urīnā vai atvemtajās masās, negaidīta zilumu parādīšanās vai asinsvadu plīsumi (vēnu plīsumi);
  • klepus, sēkšana, elpas trūkums un paaugstināta temperatūra, kas ir plaušu iekaisuma simptomi paaugstināta balto asinsķermenīšu skaita dēļ (pulmonālā eozinofīlija);
  • stipras sāpes vēderā vai mugurā (tas var liecināt par nopietniem zarnu, aknu vai aizkuņģa dziedzera darbības traucējumiem);
  • nieze, ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa, tumšs urīns vai gripai līdzīgi simptomi – tie ir aknu iekaisuma (hepatīta) simptomi; nelielas izmaiņas aknu enzīmu līmeņos asinīs;
  • izsitumi uz ādas, kas var pārveidoties par nopietnām čulgām un ādas lobīšanos; nieze; viegli izteikti izsitumi;
  • neizskaidrojamas muskuļu sāpes, muskuļu jutīgums vai vājums (rabdomiolīze);
  • patoloģiska piena izdalīšanās no krūts dziedzeriem.

VENLAXOR® dažkārt izraisa nevēlamas sekas, par kurām Jūs varat nenojaust, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai sirdsdarbības anomālijas; nelielas pārmaiņas aknu enzīmu, nātrija vai holesterīna līmenī asinīs. Daudz retāk VENLAXOR® spēj pavājināt trombocītu funkciju asinīs, kas var novest pie pastiprinātas zilumu veidošanās un asiņošanas. Tādēļ ārsts var reizēm nozīmēt Jums asins analīžu veikšanu, īpaši, ja esat lietojis Venlaxor ilgu laiku.

Atcelšanas sindroms
Pārtraucot ārstēšanu, bieži rodas atcelšanas sindroms, īpaši, ja VENLAXOR® lietošanu pārtrauc pēkšņi (skatīt Ja pārtraucat lietot VENLAXOR®).

Uzmanies!

Nelietojiet VENLAXOR® šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija pret venlafaksīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
  • ja Jūs vienlaicīgi lietojat vai pēdējo 14 dienu laikā esat lietojis zāles, ko sauc par neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI), depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai. Neatgriezeniskā MAOI lietošana kopā ar citām zālēm, ieskaitot VENLAXOR®, var izraisīt smagas vai pat dzīvību apdraudošas blakusparādības. Vismaz 7 dienas pirms MAOI zāļu lietošanas VENLAXOR® lietošana jāpārtrauc (skatīt Serotonīna sindroms un Citas zāles un VENLAXOR®).

 

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja kāds no tālāk minētajiem gadījumiem vai slimībām attiecas uz Jums, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu:

  • ja lietojat citas zāles, kuru lietošana kopā ar VENLAXOR® var palielināt serotonīna sindroma attīstības risku (skatīt Citas zāles un VENLAXOR®);
  • ja Jums ir problēmas ar acīm, piemēram, atsevišķu veidu glaukoma (palielināts acs iekšējais spiediens);
  • ja Jums ir bijis paaugstināts asinsspiediens;
  • ja Jums ir bijušas sirds problēmas;
  • ja Jums ir bijuši konstatēti sirdsdarbības traucējumi;
  • ja Jums ir nosliece uz zilumiem vai ātru asiņošanu (bijuši asiņošanas traucējumi) vai ja Jūs lietojat citas zāles, kas var palielināt asiņošanas risku (piemēram, varfarīnu, ko lieto trombu novēršanai);
  • ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem ir bijusi mānija vai bipolārs traucējums (pārmērīga uzbudinājuma vai eiforijas sajūta);
  • ja Jums ir bijusi agresīva uzvedība.

 

Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās

Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus sākat lietot pirmoreiz, jo nepieciešams laiks, parasti apmēram divas nedēļas, bet dažreiz vairāk, līdz zāles sāk iedarboties.

Šādas domas biežāk var rasties:

  • ja jau iepriekš Jums ir bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;
  • ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniskie pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts pašnāvnieciskas uzvedības risks ir pieaugušajiem, kuri jaunāki par 25 gadiem un kuri psihisku traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.

 

Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu.

Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju vai trauksmi un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi Jums pasaka, ja viņiem šķiet, ka Jūsu depresīvie traucējumi vai trauksme pastiprinās, vai arī ja viņiem rodas bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā.

 

Ārstēšanās pārtraukšana

Nepārtrauciet šo zāļu lietošanu bez ārstējošā ārsta ieteikuma. Pēkšņi pārtraucot VENLAXOR® lietošanu vai strauji samazinot tā devu, var rasties tā sauktais zāļu atcelšanas sindroms (skatīt Ja pārtraucat lietot VENLAXOR®).

Šo zāļu lietošanu ārsts ieteiks pārtraukt pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

 

Psihomotors nemiers

VENLAXOR® var izraisīt psihomotoru nemieru (vajadzību nepārtraukti kustēties). Šajā gadījumā zāļu lietošana jāapspriež ar ārstu.

 

Sausums mutē

Ziņots, ka 10% pacientu, kas lieto venlafaksīnu, jūt sausumu mutē. Šī iemesla dēļ var palielināties zobu bojāšanās (kariesa) iespēja. Tādēļ Jums īpaši jārūpējas par zobu higiēnu.

 

Cukura diabēts

VENLAXOR® lietošana var ietekmēt Jūsu glikozes līmeni asinīs, tādēļ var būt nepieciešama Jūsu pretdiabēta zāļu devas pielāgošana.

 

Jāņem vērā, ka terapijas laikā ir iespējams reibonis vai nestabilitātes sajūta, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Informējiet ārstu, ja Jums ir tādi simptomi kā miegainība, apjukums, muskuļu krampji, jo tie liecina par samazinātu nātrija daudzumu organismā.

Iespējama holesterīna līmeņa paaugstināšanās serumā, tādēļ ilgtermiņa terapijas laikā ārsts ieteiks kontrolēt holesterīna līmeni serumā.

Nav datu par šo zāļu drošumu un efektivitāti, lietojot tās vienlaicīgi ar svaru samazinošiem līdzekļiem, to skaitā fentermīnu. Tādēļ minētās zāles nav ieteicams lietot vienlaicīgi.

Lai izvairītos no smagām blakusparādībām (skatīt Serotonīna sindroms), VENLAXOR® nedrīkst lietot kombinācijā ar noteiktām zālēm migrēnas novēršanai, piemēram, triptāniem (skatīt Citas zāles un VENLAXOR®).

Pacientiem, kuri lieto VENLAXOR®, viņu ģimenes locekļiem un aprūpētājiem jāpievērš uzmanība, vai nerodas nemiers, uzbudinājums, panikas lēkmes, bezmiegs, aizkaitināmība, naidīgums, agresivitāte, impulsivitāte vai citas neparastas izmaiņas uzvedībā, depresijas saasināšanās, īpaši gadījumos, kad terapija tiek uzsākta, mainītas devas vai to lietošanas režīms. Šādos gadījumos jāinformē ārsts.

 

Bērni un pusaudži

VENLAXOR® nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem. Turklāt ir jāzina, ka pacienti, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, lietojot šīs klases zāles, biežāk cieš no blakusparādībām, piemēram, pašnāvības mēģinājumiem, domām par pašnāvību un naidīguma (galvenokārt agresivitātes, opozicionāras uzvedības un dusmām). Neraugoties uz to, ārsts var parakstīt VENLAXOR® pacientiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, ja domā, ka tas ir viņu interesēs. Ja ārsts ir parakstījis VENLAXOR® pacientam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un Jūs vēlaties to apspriest, griezieties pie sava ārsta. Ja pacientam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem un kurš lieto VENLAXOR®, kāda no iepriekš minētajām pazīmēm pastiprinās vai tā kļūst izteiktāka, informējiet par to savu ārstu. Turklāt šobrīd nav pierādīts, cik nekaitīga ir ilgstoša VENLAXOR® lietošana un ietekme uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo un uzvedības attīstību šīs vecuma grupas pacientiem.

Mijiedarbības

Citas zāles un VENLAXOR®

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ārsts izlems, vai varat lietot VENLAXOR® kopā ar citām zālēm.

Nesāciet vai nepārtrauciet citu zāļu lietošanu, arī to zāļu, ko izsniedz bez receptes, dabisko un ārstniecības augu preparātu lietošanu, pirms neesat konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu.

  • Monoamīnoksidāzes inhibitorus, ko lieto depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai, nedrīkst lietot kopā ar VENLAXOR®. Pastāstiet savam ārstam, ja esat lietojis šīs zāles pēdējo 14 dienu laikā. (MAOI: skatīt Kas Jums jāzina pirms VENLAXOR® lietošanas).
  • Serotonīna sindroms. Lietojot venlafaksīnu, īpaši kopā ar citām zālēm, var attīstīties dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis – serotonīna sindroms, vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam (ĻNS) raksturīgas reakcijas (skatīt Iespējamās blakusparādības). Šādu zāļu piemēri:
    • triptāni (lieto migrēnas ārstēšanai); citas zāles depresijas ārstēšanai, piemēram, SNAI, SSAI, tricikliskie antidepresanti vai zāles, kas satur litiju;
    • zāles, kas satur antibiotiku linezolīdu (lieto infekciju ārstēšanai);
    • zāles, kas satur MAOI moklobemīdu (lieto depresijas ārstēšanai);
    • zāles, kas satur sibutramīnu (lieto svara samazināšanai);
    • zāles, kas satur tramadolu, fentanilu, tapentadolu, petidīnu vai pentazocīnu (lieto stipru sāpju remdēšanai);
    • zāles, kas satur dekstrometorfānu (lieto klepus ārstēšanai);
    • zāles, kas satur metadonu (lieto, lai ārstētu atkarību no opiātus saturošiem medikamentiem, kā arī sāpju remdēšanai);
    • zāles, kas satur metilēnzilo (lieto, lai ārstētu augstu methemoglobīna līmeni asinīs);
    • preparāti, kas satur asinszāli (sauktu arī par Hypericum perforatum – dabisku ārstniecības augu līdzekli vieglas depresijas ārstēšanai);
    • zāles, kas satur triptofānu (izmanto miega traucējumu un depresijas ārstēšanai);
    • antipsihotiskie līdzekļi (lieto slimības ārstēšanai, kurai raksturīgi tādi simptomi kā: izmainīta realitātes uztveršana – dzird, redz, un sajūt lietas, kas neeksistē; kļūdaini ticējumi; neparasts aizdomīgums; neskaidra domāšana; atsvešinātība).

Serotonīna sindroma pazīmes un simptomi var ietvert šādas kombinācijas:

nemiers, halucinācijas, koordinācijas zudums, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināta ķermeņa temperatūra, strauji mainīgs asinsspiediens, pārāk izteikti refleksi, caureja, koma, slikta dūša, vemšana.

Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS). ĻNS pazīmes un simptomi var ietvert drudža, paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, izteikta muskuļu stīvuma, apjukuma un palielinātu muskuļu enzīmu daudzuma (nosaka asins analīzē) kombināciju.

Ja Jums attīstās serotonīna sindroms, nekavējoties pastāstiet to savam ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

 

Jums ir jāpastāsta savam ārstam, ja Jūs lietojat zāles, kas var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību. Pie šāda tipa zālēm pieder:

  • antiaritmiskie līdzekļi, tādi kā hinidīns, amiodarons, sotalols vai dofetilīds (tiek lietoti, lai ārstētu sirdsdarbības traucējumus);
  • antipsihotiskie līdzekļi, tādi kā tioridazīns (skatīt augstāk Serotonīna sindroms);
  • antibiotiskie līdzekļi, tādi kā eritromicīns vai moksifloksacīns (tiek lietoti bakteriālu infekciju ārstēšanai);
  • antihistamīni (tiek lietoti alerģijas ārstēšanai).

 

Ar VENLAXOR® var mijiedarboties arī šādas zāles, tāpēc tās jālieto uzmanīgi. Īpaši svarīgi pastāstīt savam ārstam vai farmaceitam, ka lietojat zāles, kas satur:

  • ketokonazolu (pretsēnīšu līdzeklis);
  • haloperidolu vai risperidonu (psihisku stāvokļu ārstēšanai);
  • metoprololu (bēta blokators augsta asinsspiediena un sirds problēmu ārstēšanai).

 

VENLAXOR® kopā ar uzturu un alkoholu

VENLAXOR® jālieto kopā ar uzturu (skatīt Kā lietot VENLAXOR®). Kaut arī VENLAXOR® nepastiprina alkohola izraisītos efektus, terapijas laikā jāizvairās no alkohola lietošanas.

 

Grūtniecība un barošana ar krūti       

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

VENLAXOR® būtu jālieto vienīgi pēc tam, kad esat ar savu ārstu pārrunājusi potenciālos ieguvumus un riskus vēl nedzimušajam bērnam.

Ārstēšanās laikā pacientēm jāizsargājas no grūtniecības, lietojot piemērotus kontracepcijas līdzekļus. Pacientēm nekavējoties jākonsultējas ar ārstu par zāļu lietošanas pārtraukšanu, ja iestājas grūtniecība vai rodas par to aizdomas.

Pārliecinieties, ka Jūsu vecmāte un/vai ārsts zina, ka lietojat VENLAXOR®. Lietojot līdzīgas zāles (selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus – SSAI) grūtniecības laikā, var paaugstināties nopietnu veselības traucējumu risks jaundzimušajam, ko sauc par jaundzimušo persistējošu plaušu hipertensiju (JPPH). Tās gadījumā jaundzimušais elpo ātrāk un viņam ir zilgana ādas krāsa. Šie simptomi parasti parādās pirmo 24 stundu laikā pēc zīdaiņa dzimšanas. Nekavējoties sazinieties ar savu vecmāti un/vai ārstu minēto simptomu rašanās gadījumā.

VENLAXOR® izdalās mātes pienā. Pastāv ietekmes risks uz bērnu. Tādēļ Jums šie jautājumi jāpārrunā ar savu ārstu. Ārsts izlems, vai Jums jāpārtrauc bērna barošana ar krūti vai šo zāļu lietošana.

 

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet nekādas ierīces vai mehānismus, kamēr neesat noskaidrojis, kādā veidā VENLAXOR® Jūs ietekmē.

 

VENLAXOR® satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Pārdozēšana

Ja esat lietojis VENLAXOR® vairāk, nekā ārsts norādījis, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Iespējamās pārdozēšanas simptomi var būt paātrināta sirdsdarbība, modrības līmeņa izmaiņas (sākot no miegainības līdz komai), neskaidra redze, lēkmes vai krampji, vemšana.

Informāciju par recepšu zālēm atļauts lasīt tikai veselības aprūpes darbiniekiem. Vai jūs esat speciālists veselības aprūpes jomā?