Cilvēks savā mūžā apēd aptuveni 30 tonnu pārtikas produktu, kas līdzinās sešu Āfrikas ziloņu svaram. Bet svarīgi ir ne vienkārši “ēst”, bet “ēst veselīgi”. 2009.gada decembrī publicēts pētījums „Latvijas iedzīvotāju visaptverošais pārtikas patēriņa pētījums, 2007-2009″ liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ēd neveselīgi, liela valsts iedzīvotāju daļa cieš no aptaukošanās. “Pētījumā atklāts, ka pieaugušo Latvijas iedzīvotāju (17-64) vidējais ķermeņa svars ir 77,35 kg, ko veido 71,8 kg – sievietēm un 82,9 kg vīriešiem. Vidējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) respondentiem – 26,3 kg/m2, ko veido 26,1 kg/m2 sievietēm un 26,4 kg/m2 vīriešiem. Vīriešiem, sākot no 23 gadu vecuma, vērojams paaugstināts ĶMI,” pētījuma rezultātus komentē diētas ārste Lolita-Vija Neimane un uzsver, ka dati liecina par cilvēku nesabalansēto un neveselīgo uzturu. Kopumā pētījumā piedalījās 1949 respondenti – 51,4% vīrieši, 48,6% – sievietes.

Pētījums parādīja arī to, ka Latvijas iedzīvotāji ar ēdieniem nesaņem pietiekamu vitamīnu daudzumu. „Pētījums uzrāda pazeminātu A, D, E, C un folskābes uzņemšanu ar ikdienas pārtiku visās vecuma grupās. Rekomendācijām atbilstošā daudzumā uzņemam B1, B12, B3 un vitamīnu K. Salīdzinoši tuvu noteiktajai normai ir ar ikdienas uzturu uzņemtais B2, B5 daudzums,” stāsta L. Neimane. Pētījums parāda, ka 57-64 gadus veco respondentu grupas ikdienas uzturs kopumā ir ar vitamīniem salīdzinoši vismazāk nodrošinātais.

„Kopumā Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā,” apgalvo L. Neimane, atsaucoties uz veiktiem pētījumiem. „Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīgi augsti saslimšanas rādītāji un mirstība no sirds asinsvadu slimībām, onkoloģiskajām slimībām, kā arī kuņģa un zarnu trakta slimībām. Viens no šo veselības problēmu ierosinātājiem ir neveselīga vai nepilnvērtīga pārtika un nesabalansēts uzturs,” tā viņa.

Lai mazinātu šo slimību risku, tirgū ir ienākusi jauna un aktuāla pārtikas grupa – funkcionālā pārtika. Funkcionālā pārtika visā pasaulē ir aktuāls diskusiju temats, kam arī Latvijā ar vien aktīvāk uzmanību pievērš speciālisti un produktu ražotāji. „Viena no visplašāk pārstāvētajām funkcionālo produktu grupām ir probiotiskie skābpiena produkti. No mikrobiālo fermentācijas procesu norises resnajā zarnā ir atkarīga ne tikai gremošanas trakta normāla funkcionēšana, bet galvenokārt organisma vispārējais stāvoklis. Funkcionālā pārtika ir ikdienišķi pārtikas produkti, kas satur noteiktas veselību veicinošas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, kas pozitīvi ietekmē organisma noteiktu funkciju darbību un samazina slimību risku,” skaidro diētas ārste, uzsverot, ka funkcionālā pārtika stimulē normālu zarnu mikrofloras darbību.

„Jāņem vērā, ka mūsdienās dažādu nelabvēlīgu apstākļu – stress, novecošana, parazītu invāzija, akūta zarnu infekcija, hroniskas kuņģa, zarnu un aknu slimības, antibiotiku lietošana, radiācija, nepilnvērtīgs vai arī nelīdzsvarots uzturs, badošanās – ietekmē zarnu mikroflora var stipri mainīties,” atzīst L. Neimane. „Tas samazina dzīves kvalitāti. Taču mūsdienu līdzekli – probiotiķi – palīdz cīnīties un novērst šo problēmu,” viņa saka. „Iesaku lietot probiotiķi Lactobex,” tā viņa. „Šīs jaunākās paaudzes baktēriju komplekss ātri un efektīvi novērš gremošanas trakta problēmas, uzlabo zarnu mikrofloru. Lactobex probiotiķis ir ar dubultu apvalku, ražots pēc jaunākās metodes,” stāsta diētas ārste L. Neimane. Pēc viņas vārdiem, atkarībā no citiem pazīstamiem probiotiķiem, kas parasti ir kapsulu, tablešu vai arī jogurta veidā, Lactobex ir daudz ērtāks lietošanā, jo šīs produkts ir pulvera veidā, un to var pievienot ēdienam vai izšķīdināt dzērienā. Pie tam Latvijas Diētas ārstu asociācija ir piešķīrusi produktam ieteikuma zīmi „Vērtīgs Produkts” (VP).

Probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, kas uzņemti atbilstošā daudzumā, labvēlīgi ietekmē organisma veselību. Tulkojumā no grieķu valodas pro bios nozīmē dzīvībai.

Probiotiķus parasti izvēlās no pienskābajām baktērijām, no kurām visizplatītākās ir  Lactobacillus, Bifidobacterium vai Streptococcus baktēriju saimes. Lakto baktērijas ir vitāli svarīgas normālam barības vielu uzsūkšanās procesam, tās apdzīvo mūsu tievās zarnas, nostiprinot to sieniņas. Lakto baktērijas arī aktivē vitamīnu produkciju, palīdz panest laktozi, sagremot pārtiku, kā arī novērš sliktu elpu. Bifido baktērijas piedalās ūdens uzsūkšanā no ēdiena, samazina vēdera uzpūšanos un meteorismu, kā arī piedalās efektīvā atkritumproduktu izvadīšanā.

Probiotiķi nomāc patogēno baktēriju augšanu, neitralizē toksiskos produktus, kā arī iedarbojas uz ķermeņa dabīgās aizsardzības mehānismiem.

Mikroorganismiem, kas pretendē uz probiotikas statusu, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – strauji jāvairojas un jāsaglabā sava dzīvotspēja produktā, tie nedrīkst izmainīt produkta pamatgaršu, un tie nevar būt kaitīgi cilvēka organismam. Lai probiotikas zarnu traktā varētu konkurēt ar vairāk nekā 400 dažādām mikroorganismu sugām, tām jābūt apveltītām ar īpašām spējām – pārvarēt kuņģa skābes barjeru un žultsskābju barjeru tievajās zarnās un piestiprināties zarnu epitēlijā, tādējādi uzlabojot organisma aizsargspēju caur zarnu epitēliju. Probiotikām jāspēj kolonizēties tievajā un resnajā zarnā, nomācot nevēlamās mikrofloras attīstību.

Avoti: http://www.partikasdb.lv/