Plānots arī slēgt vairāk līgumu par ražošanu pēc citu uzņēmumu pasūtījuma, jo līdzšinējā jauda šādas iespējas ierobežoja. Turklāt Grindeks plāno izvērsties arī strauji augošajos Āzijas, īpaši Ķīnas un Turcijas, tirgos un šo plānu īstenošana bez jaunās ražotnes nebūtu iespējama – atzīst uzņēmumā. Lēmums par tās celtniecību pieņemts pirms trijiem gadiem, kad kļuva skaidrs – ar iepriekšējām telpām vien turpmāko attīstību nodrošināt nebūs iespējams, skaidro gatavo zāļu formu ražošanas direktors Lipmans Zeligmans.

Ēku projektēja Vācijas kompānija, kas specializējas farmācijā, bet par galveno būvnieku konkursa kārtībā tika izvēlēta kompānija RBS Skals, kas atsevišķiem darbiem piesaistījusi vēl vairākus apakšuzņēmumus. Jaunā ražotne jau 14 mēnešus tiek būvēta kā piebūve pašreizējai ēkai, kurā celtniecības laikā ražošana tiks apturēta tikai atvaļinājumu laikā. Gatavo zāļu formu projektu izstrādes nodaļas vadītāja Baiba Galviņa atzīst, ka abu procesu – būvniecības un ražošanas – veiksmīga kombinēšana izrādījusies pietiekami sarežģīta.

Tā kā prasības farmaceitiskajai ražošanai ietver arī noteiktus klimatiskos apstākļus, projektētājiem un būvniekiem būs jānodrošina telpas, kurās iespējams uzturēt nemainīgu temperatūru, mitrumu, spiedienu un mikroorganismu skaitu gaisā. Īpaša uzmanība pievērsta ventilācijas sistēmai, un ražošanas telpās nebūs stūru, kā arī citu no putekļu vai mikroorganismu viedokļa riskantu interjera veidojumu. Ražotnes ēka tiek būvēta no speciāliem paneļiem, kas iztur arī intensīvu un agresīvu tīrīšanu. Līdzīgas prasības pret telpām ir vēl divās nozarēs: medicīnā (piemēram, operāciju zāļu būvē) un elektronikā, skaidro Grindeks pārstāvji. Nodrošināti pret inflāciju Jaunā ražotne uzņēmumam izmaksās 7,5 miljonus latu: pieci miljoni tiks tērēti projektēšanai un celtniecībai un divi ar pusi miljoni – iekārtu iegādei, no kurām daļa jau ir nopirktas un pagaidām strādā vecajās telpās.

Patlaban ražošana aizņem 2500 kvadrātmetru platību, jaunā ražotne tām pievienos vēl 3000 kvadrātmetru, ieskaitot telpu noliktavai un birojiem. Uzņēmumā atzīst, ka šo trīs gadu laikā arvien pieaugošā inflācija projekta izmaksas ir skārusi minimāli. Iekārtas tiek pirktas Rietumeiropā, un to cenas ir stabilas. Runājot par būvniecības budžetu – no sadārdzināšanās pasargājis līgums, kurā noteikta kopējā izmaksu summa, ieskaitot sadārdzinājumu, un no projekta kopējām izmaksām neatkarīga atlīdzība būvkompānijai, tādējādi būvnieki nebija ieinteresēti cenu kāpināšanā. “Nav noslēpums, ka būvnieki uz inflāciju mēģina norakstīt savu augošo apetīti, taču profesionāla sadarbība ļauj šādus centienus likvidēt,” norāda L. Zeligmans. Viņš piebilst, ka labvēlīgu ietekmi uz projektu atstājusi arī būvniecības nozares atdzišana un konkurences palielināšanās.

Autors:
Olga Procevska
Laikraksts “Diena”