Kādi būs medikamentu ražotāju un tirgotāju darbības izaugsmes tempi?

AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis (J. R.): – 2008. gadā nozarē saglabāsies pagājušā gada izaugsmes tempi.

AS “OlainFarm” komercijas un mārketinga departamenta direktors Jurijs Kaplinovs (J. K.) – Medikamentu ražotāju un tirgotāju darbības izaugsmes tempi būs vidēji augsti. Ņemot vērā kompāniju izaugsmes dinamiku, inflācijas rādītājus, energoresursu izmaksu un darbinieku atalgojuma pieaugumu, varam sagaidīt vidējā izaugsmes tempa pieaugumu par 20 – 25% gadā.

Vai iedzīvotāju tēriņi zālēm pieaugs?

J.R – Prognozējam, ka iedzīvotāju tēriņi zālēm pieaugs, jo, pirmkārt, cilvēkiem kopumā būs vairāk naudas, otrkārt, pieaugs zāļu cenas.

J.K. – Cilvēku tēriņi zālēm, tāpat kā pārtikas produktiem, citiem produktiem un pakalpojumiem, pieaugs. Gluži vienkārši – augstas inflācijas apstākļos arī farmācijas uzņēmumi ir spiesti celt savas produkcijas cenas, lai kompensētu pieaugošos darbības izdevumus. Varam arī novērot, ka pieaug rindas pie ģimenes ārstiem, palielinās pakalpojumu cenas pie speciālistiem – ārsta pieejamība samazinās, kas rezultējas smagu, ielaistu slimību pieaugumā. Savukārt to ārstēšana prasa ievērojami lielākus tēriņus gan pacientam, gan valstij, jo arī medikamenti ir jālieto vairāk, dārgāki un ilgāku laiku.

Kādās jomās varētu gaidīt jaunu zāļu ienākšanu tirgū?

J.R. – AS Grindeks turpinās stratēģiski izstrādāt medikamentus galvenajās terapeitiskajās grupās – sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģijā, centrālo nervu sistēmu ietekmējošām slimībām.

J.K. – Visi Latvijas medikamentu ražotāji patstāvīgi vai sadarbībā ar ārvalstu ražotājiem strādā pie produktu portfeļa paplašināšanas. Arī “OlainFarm” sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu izstrādā jaunus produktus, kuriem pašlaik jau tiek attīstītas ražošanas tehnoloģijas un veikti klīniskie pētījumi. Parasti jaunu produktu izveide un ieviešana tirgū vidēji ilgst 5 – 7 gadus. Uzlabotas zāļu formas no vietējiem ražotājiem varētu ienākt tirgū tādās jomās kā kardioloģija un neiroloģija. Uzskatu, ka nekādus sensacionālus pārsteigumus tirgū nepiedāvās arī ārvalstu ražotāji, drīzāk tie varētu būt uzlaboti tradicionālie līdzekļi kardioloģijā.

Kā vērtējat medicīnas zinātnes perspektīvas?

J.R. – Perspektīvas ir ļoti labas, jo šī ir viena no tām jomām, kam ir milzīgs zinātnisko atklājumu potenciāls un praktiskais pielietojums nākotnē.

J.K. – Latvijā vēsturiski jau no 19. gadsimta, neatkarīgi no valsts iekārtas, ir spēcīgi attīstīta medicīna, ķīmija un farmācija. Ķīmijas un farmācijas attīstības perspektīvas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļoti cerīgas. Latvijas farmācijas uzņēmumi ir Eiropas Savienības standartu līmenī. Ja skatāmies globālā perspektīvā, iespējams, pat ne pārāk tālā nākotnē ievērojami pieaugs gēnu inženierijas loma, kas pat varētu ieņemt tradicionālās farmācijas vietu. Iespējams, ka arī Latvijas zinātnieki šajā jomā dos savu artavu.

Ar kādām grūtībām būs jāsaskaras 2008.g?

J.R. – Pirmkārt, saimnieciskās darbības plānošana, jo neprognozējami un ātri pieaug izejvielu un energoresursu cenas. Otrkārt, atalgojuma pieaugums, kas palielina rotāciju darba tirgū un sadārdzina jauna darbaspēka piesaistīšanu. Treškārt, jaunas zāļu tirgu regulējošās prasības, kuru ievērošana prasa papildu laiku un līdzekļus.

J.K. – Globāla rakstura grūtības: energoresursu cenu pieaugums, stingrāka banku kreditēšanas politika, “drudzis” fondu tirgos. Farmācijas nozarē Latvijā arvien spilgtāk izpaudīsies jaunu, kvalificētu darbinieku un vidējā līmeņa speciālistu trūkums.

Kā politiskie un ekonomiskie procesi varētu ietekmēt farmācijas nozares attīstību?

J.R. – Ekonomiskie procesi atstāj momentānu ietekmi, savukārt, politiskie lēmumi nozares attīstību ietekmē ilgtermiņā, piemēram, atšķirības zāļu reģistrācijas, ražošanas u.c. regulējošajās prasībās ES un citās valstīs prasa uzņēmuma elastību un spēju pielāgoties katras attiecīgās valsts likumdošanai.

Rita Kozlova
LETA-EPI