Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis par šādu aktivitāšunepieciešamību, nolūkā veicināt valsts ekonomikai nozīmīgu nozaruattīstību, tajā skaitā – atbilstoša darbaspēka sagatavošanu.

Diskusijaslaikā uzņēmēji, kas ir arī lielākie Latvijas darba devēji, vienotiaicināja IZM attīstīt profesionālo izglītību un, piesaistot ESstruktūrfondu līdzekļus, veicināt kvalifikācijas centru izveidi katrāekonomikai nozīmīgajā nozarē. Kvalifikācijas centri nodrošinātu valstīvienotas zināšanu pārbaudes un ļautu iegūt profesijas diplomu tiemstrādājošiem, kas savas zināšanas ieguvuši praktiskā darbā.

IZMnorādīja, ka 2007.-2013.gada ES struktūrfondu plānošanas periodā no tāspārziņā esošajām jomām, profesionālās izglītības atbalsta programmāmparedzēts ieguldīt 105,6 miljonus latu. Turklāt, būtiskspriekšnosacījums atbalsta saņemšanai ir skolu sadarbība ar darbadevējiem, tādējādi sekmējot darba tirgum un tautsaimniecības attīstībaiatbilstošu speciālistu sagatavošanu. Tāpat plānotas aktivitātes, kurāsdarba devēji tieši iesaistās profesionālajā izglītībā un orientējas uzpieaugušo profesionālās tālākizglītības nodrošināšanu.

ASGrindeks padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas(LDDK) viceprezidents Kirovs Lipmans: „Latvijas konkurētspēja pasaulēnav iespējama bez sakārtotas biznesa vides un tālredzīgas, tirgusprasībām atbilstošas, profesionālās izglītības veicināšanas. Mēs,uzņēmēji, izglītību un zinātni esam atbalstījuši daudzus gadus, unšobrīd ir ļoti svarīgi, lai, sadarbībā ar IZM, ES struktūrfondulīdzekļi izglītības jomai tiktu piesaistīti efektīvi. Latvijā irjāattīsta profesionālā izglītība, jo tas ir ieguldījumstautsaimniecības attīstībā, kas nākotnē būs stabils uzņēmējdarbībaspamats ”

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe: „Latvijaslielāko darba devēju līdzšinējā iesaistīšanās izglītībā, īpaši –profesionālajā, kā arī – atbildība par izglītību, apliecina šo partneruieinteresētību valsts un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībā. Ņemotvērā mūsu līdzšinējo sekmīgo sadarbību, esmu pārliecināta, ka arīšodien aktualizētajos jautājumos mēs kopīgu sasniegsim atbilstošākorezultātu”. Ministre piebilst, ka, pateicoties ES struktūrfonduatbalstam, jau 2004.-2006.gada periodā izdevies nodrošināt ieguldījumusprofesionālajā izglītībā un tās ciešākā sasaistē ar darba tirgusvajadzībām.

„LDDK” izglītības un nodarbinātības eksperte IlonaKiukucāne: „Ekonomikas lejupslīdes apstākļos, kas ietekmē uzņēmumukonkurētspēju, viens no būtiskākajiem resursiem ir kvalitatīvscilvēkkapitāls, kas jāvērtē nevis kā īstermiņa investīcija, bet gan kāilgtermiņa investīcija tautsaimniecības atveseļošanai. Mums ir ļotisvarīgi panāk to, ka profesionālās izglītības jautājumi tiek skatītinozaru kontekstā un saistībā ar kvalifikācijas paaugstināšanasiespējām, uzņēmējiem konsolidējot viedokļus un reāli piedalotiesatbildīgo iestāžu konsultēšanas darbā. „LDDK” priekšlikums ir veidotNozaru padomes, kuras varētu nodarboties ar izglītības jautājumurisināšanu nozares līmenī.”

Tāpat tikšanās dalībnieki vienojāspar sadarbību, lai nodrošinātu atbilstošu un savlaicīgu lēmumupieņemšanu, lai kopumā stiprinātu izglītību un tās ieguldījumutautsaimniecības attīstībā. .

Diskusijā piedalījās izglītībasun zinātnes ministre Tatjana Koķe, Saeimas deputāte un Saeimas Budžetaun finanšu (nodokļu) komisijas pārstāve Baiba Rivža, AS Grindekspadomes priekšsēdētājs un „LDDK” viceprezidents Kirovs Lipmans, AS„RPK” padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš, AS „RPK” Atis Sausnīts,SIA „REMUS” valdes priekšsēdētājs Genādijs Grots, SIA „REMUS” valdesloceklis Gunārs Seņavskis, SIA „BDO Invest” valdes priekšsēdētājsAndris Deniņš, SIA „Komerccentrs Dati” valdes priekšsēdētājs AldisGulbis, „WESS Motors” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins, „WESSMotors” valdes loceklis Andis Nesaule, AS „Dzintars” komercdirektorsMihails Špika un Finanšu ministrijas parlamentā sekretāre Elita Šņepste.